LV | RU
Manifests
Valde
Statūti
Struktūra
Programma
Pamatnostādnes
4000 zīmju programma
Prezentācija
Politiskā platforma
Ētikas kodekss
Jauniešu organizācijas nolikums
Reģioni
Logo
PAR MUMS
PIEVIENOJIES
Ziņas
Kalendārs
Notikumi
Intervijas
JAUNUMI
Runas
Foto
Video
DIBINĀŠANA
ZIEDOJUMI
VIDEO
GALERIJA
KONTAKTI
 
Einara Grigora runa
rakstīt redaktoram 
izdrukas versija 


Ekselences, dāmas un kungi, draugi!

Latvijas republikas Satversmes 2. pantā teikts: „Latvijas valsts suverenā vara pieder Latvijas tautai.” Bet kāda ir realitāte? Reizi četros gados tiešām vara pieder tautai. Vienu dienu četros gados, jeb piecas dienas 20 gados! Tātad lielāko laika daļu pie varas ir tautas vēlēti indivīdi, kuri pēc vēlēšanām pēkšņi vairs nejūtas tautai piederīgi. Pēc ievēlēšanas tie zaudē mērķu skaidrību un neredzamu iemeslu dēļ pakļaujas šauras grupas interesēm. Savukārt, šaurās grupas atsevišķiem indivīdiem – uzurpatoriem piemīt vēlme kretinizēt valsti... metodiski un neatlaidīgi ...lai visur pa rokai būtu vislielākie kretīni ... tādējādi veidojot valsti pēc sava ģīmja un līdzības. ...bet vara taču pieder tautai, nevis dažiem kretīniem! Iedibinātā politiskā kultūra, kur nav cieņā tādi jēdzieni kā morāle, ētika un sirdsapziņa, ir laba augsne plaukstošajam nihilismam, bezatbildībai, korupcijai un valsts nozagšanai. Rezultāts ir noplicināta un degradēta valsts, satrunējusi ar metastāzēm pārņemta visu līmeņu vara un nabadzīga, izmisusi, cerību zaudējusi tauta.

Kāda partija, kas nāca pie varas vairāk kā pirms desmit gadiem, kā trīs savas pamatvērtības definēja – morāle, valsts, ģimene. Viņi apgalvoja, ka mīlot šo valsti un ieteica to darīt arī tautai. Kādreiz simboliskais Latvijas ģimenes modelis, kur divi pieaugušie spēšot izaudzināt un izskolot trīs bērnus, ir bankrotējis. Šīs ģimenes vecākais bērns, tikko sasniedzis 18 gadu vecumu, emigrēja uz ārzemēm, kur trešās šķiras krogā mazgā grīdas par divreiz zemāku samaksu kā vietējiem. Piedspadsmitgadīgais vidējais brālis par narkotiku izplatīšanu un mazāku bērnu aplaupīšanu atrodas nepilngadīgo kolonijā. Mazākā meita, kopā ar māti, ilgstošu bezdarbnieci, pēc tam, kad dzīvokli atsavināja banka, ir pārcēlusies uz laukiem pie attāliem radiniekiem, kur tāpat kā radinieki par vēdera tiesu strādā naturālajā saimniecībā, kurā nesen nosprāga vienīgā govs, jo naudas tās ārstēšanai nebija. Bērns arī neapmeklē skolu, jo nav par ko iegādāties mācību grāmatas un apģērbu. Tēvs, augstākās klases inženieris - celtnieks, pirms 16 mēnešiem zaudēja darbu. Paralēli intensīviem darba meklējumiem viņš mācījās angļu valodu, piecas reizes dienā tīrīja zobus (bez zobu pastas) un reizi dienā buktēja vienas un tās pašas bikses. Dziļas depresijas mākts, viņš visā apkārtnē bija izravējis nātres. Tas nepalīdzēja. Kad bija sasniegts augstākais bezcerības un depresijas punkts, viņš padarīja sev galu. Pēdējie vārdi, ko viņš izdvesa, bija, „... bet es tevi taču tā mīlēju...”

Turpināšu ar Karla Poppera vārdiem:

„Demokrātijas rīcībspēja lielā mērā ir atkarīga no pilsoņu izpratnes par to, ka valdības, kas cenšas ļaunprātīgi izmantot varu, nostāda sevi ārpus likuma un pilsoņiem ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums uzskatīt šādu valdību par noziedzīgu, bet tās locekļus - par bīstamu noziedznieku bandu.” (Citāta beigas)

Valdošās kliķes politiskā impotence, ekonomiskais analfabētisms un gļēva pakļaušanās starptautiskajiem aizdevējiem strauji ved Latviju uz politiskās neatkarības un ekonomiskās suverenitātes zaudēšanu. Mums nekavējoties jālabo varas pieļautās rupjās kļūdas!

Cilvēks. Cilvēks ir visaugstākā vērtība pasaulē! Cilvēkam pieder augstākā vara uz zemes! Cilvēks ir tas, kas rada valstis, ievēl parlamentus un valdības! Un tikai cilvēku kopuma labā, tas ir tautas labā, jādarbojas parlamentiem un valdībām.

Mēs pagriezīsim valsts varu ar seju pret cilvēku, pret tautu!

Mēs vēlamies mierīgā, demokrātiskā ceļā kardināli mainīt politisko sistēmu un politiskās tradīcijas valstī, aicinot tautu nebalsot par esošajām varas partijām un Latvijas politikas veterāniem, jo tikai ar jauna politiska spēka nākšanu pie varas ir iespējama valsts un tautas ekonomiskā atdzimšana – ceturtā atmoda.

Augstākais mērķis ilgtermiņā, kuru varam sasniegt 12-13 gadu laikā, ir ES 15 vidējais dzīves līmenis, t.i. ~ 6. vieta aiz Luksemburgas, Īrijas, Nīderlandes, Austrijas un Dānijas. Aiz Latvijas paliks Apvienotā karaliste, Zviedrija, Somija, Vācija, Francija, un citas valstis. Domājat, es fantazēju?! Nē!! Ir pasaulē piemēri, kas pierāda, ka valsts ekonomiskais uzrāviens nav fantāzija! Piemēram – Īrija, Somija, Ķīna. Kāpēc viņiem tas izdevās, bet mēs kuļamies kā pliki pa nātrēm? Viņiem ir stabila politiskā sistēma, kas piemērota valsts iedzīvotāju politiskā brieduma līmenim, un kas motivē pie varas esošos tautas pārstāvjus mērķtiecīgam ilgtermiņa darbam tautas labā! Šajās un ne tikai šajās valstīs aiz „politiskās atbildības” vairoga nav iespējams paslēpties!

Tautsaimniecības atjaunošanai nepieciešama ilgtspējīga, stabila un prognozējama augstākā vara, kas var iemantot investoru, uzņēmēju, starptautiskās sabiedrības un tautas uzticību ilgtermiņā.

Mēs esam pārliecināti, ka esošā valsts pārvaldes sistēma ir jāmaina, jo tā nenodrošina tautsaimniecības attīstību un līdz ar to tautas dzīves līmeņa pieaugumu. Esošās parlamentārās sistēmas trūkumus ar lielu labpatiku izmanto kliķe, kas nav ieinteresēta pārmaiņās.

Pasaulē ir 197 valstis ar Konstitucionālās valsts valdīšanas formu. No tām 53 valstīs, jeb 27% ir tādas valdīšanas formas kā parlamentāra monarhija, absolūta monarhija, teokrātiska rebublika un tamlīdzīgi.

Parlamentāra valdīšanas forma, kā pie mums Latvijā, ir 55 valstīs, jeb 28% gadījumu. Absolūts līderis valstu valdīšanas formu ziņā ir prezidentālas valstis. Tādas ir 89!!!, jeb 45% no kopējā konstitucionālo valstu skaita!!! Tātad 1,6 reizes vairāk nekā parlamentāro valstu! Izcilākais prezidentālās republikas piemērs ir ASV. 12 valstīs ir pusprezidentāla valsts pārvalde. Starp tām ir „vecās demokrātijas” valstis Francija un Somija. Lielākā daļa no 12 pusprezidentālajām valstīm atrodamas Eiropā, piemēram, Portugāle, Čehija, Lietuva, Slovēnija un Polija. Četras no manis nosauktajām valstīm, tāpat kā Latvija, atrodas pārejas stadijā no diktatūras uz demokrātiju. Prezidentāla valsts valdīšanas forma ir rezultējusies šo valstu iedzīvotāju dzīves līmeņa rādītājos – visas, es atkārtoju, visas manis nosauktās valstis un to iedzīvotāji ir turīgāki par Latvijas valsti un tās iedzīvotājiem. Kāpēc mums nepārņemt to, kas lielākajā daļā pasaules valstu veiksmīgi darbojas un dod labumu to tautām? Vai jāpaiet vēl 20 mokošiem nīkuļošanas gadiem, lai saprastu, ka neesam uz pareizā ceļa? Mēs nevaram to atļauties!

Tikai caur sakārtotu, efektīvu un atbildīgu valsts varu Latvijas tauta var tikt pie pārticības!

Mūsu piedāvājumā ir:

Valsts Prezidents, kuru ievēl tauta, nevis mērkaķi zoodārzā!

15 gadu valsts attīstības plāns ar likuma spēku, nevis īstermiņa projekti kabatas partiju īpašnieku bagātināšanai!

Tautvaldība, kur valsts mēroga lēmumi tiek pieņemti, vienojoties ar sociālajiem partneriem, nevis Bērtuļa ,atvainojiet – budžeta, nakts murgi!

Valsts prezidenta un Ministru prezidenta ikmēneša atskaites sabiedrībai par padarīto un darāmo, nevis pa Saeimas logu deputāta izstiepta roka ar dūrē saliektiem pirkstiem, izņemot vienu – visgarāko!

Sabiedrību uztraucošo aktuālāko jautājumu risināšana valdībā, nevis plānprātīgs „nothing special”!

Sabiedrības vienošanās kopīgam atjaunotnes darbam, nevis pingvīnu čupošanās, cerībā, ka sliktie laiki pāries paši no sevis!

Valsts augstāko amatpersonu kriminālatbildība ar mantas konfiskāciju, nevis kolektīvā un individuālā politiskā bezatbildība!!!

Dzīves uzlabojumu kalendārs, par kura izpildi personīga atbildība būs tautas vēlētam valsts prezidentam un premjerministram, nevis „kā var nesolīt”!

12-13 gadu laikā, ja kopā ar tautu konsekventi, neatlaidīgi un pašaizliedzīgi strādāsim - būsim tik pat pārtikuši un nodrošināti kā dāņi un angļi!

Esmu pārliecināts, ka tas, ko saku no šīs tribīnes, tiks sadzirdēts! Mana Tauta!!! Nepadosimies depresijai, jāmostas cīņai par labāku nākotni! Visi kopā mēs varam uzlabot šīs paaudzes un mūsu pēcnācēju dzīvi!

Mēs aicinām biedrības, ārpus Saeimas esošās politiskās organizācijas, inteliģenci, akadēmiskos mācībspēkus, zinātniekus, politiski aktīvos iedzīvotājus pilsētās un reģionos, visus, kuriem nav vienaldzīgs Latvijas valsts un tautas liktenis, apvienoties un izveidot spēcīgu daudzskaitlīgu politisko spēku, kas 10. Saeimā iegūtu vairākumu un tādējādi nodrošinātu nekavējošu un efektīvu lēmumu pieņemšanu ātrai valsts ekonomiskās atdzimšanas realizēšanai, valstiskās suverenitātes zaudēšanas draudu novēršanai un Satversmes reformai. Šo mērķi var sasniegt tikai stipra, vienota un par sevi pārliecināta sabiedrība!

Valstis iet bojā tad, kad vairs nespēj atšķirt sliktus cilvēkus no labiem. (Antistens)
Mēs zaudēsim savu valsti, ja vēlreiz kļūdīsimies vēlēšanās!

Mēs, kā tautas daļa, vēlamies likt pamatus un aizsākt jaunu politiskās kultūras laikmetu. Mēs vēlamies panākt, ka tauta var lepoties ar savu valdību, valsti un sasniegumiem! Mēs vēlamies būt laimīgi un lepni par savu Latviju! Mēs vēlamies, lai valdība un Saeima kopā ar tautu, kā vienots spēks, sasniegtu šos mērķus! Mēs esam pārliecināti, ka tas ir iespējams, tādēļ dibinām jaunas paaudzes politisko spēku. Mums tas ir jādara! Cita ceļa nav!

Dievs svētī Latviju!

« atpakaļ
 
 
   Autortiesības pieder partijai Par Prezidentālu Republiku © 2010 . Visas tiesības aizsargātas.