LV | RU
Manifests
Valde
Statūti
Struktūra
Programma
Pamatnostādnes
4000 zīmju programma
Prezentācija
Politiskā platforma
Ētikas kodekss
Jauniešu organizācijas nolikums
Reģioni
Logo
PAR MUMS
PIEVIENOJIES
Ziņas
Kalendārs
Notikumi
Intervijas
JAUNUMI
Runas
Foto
Video
DIBINĀŠANA
ZIEDOJUMI
VIDEO
GALERIJA
KONTAKTI
 


Politiskā platforma
Politiskais un ekonomiskais fons

   

   Mēs esam Latvijas tautas daļa, un tāpat kā visa mūsu tauta apzināmies, ka Latvijas valsts ir uz sabrukuma robežas un tautsaimniecība ir tuvu iznīcībai. Esošā politiskā sistēma ar tās tradīcijām un (ne)kultūru nav nesusi solīto un nav piepildījusi tautas cerības uz pārtikušu dzīvi. Jau 18 gadus tauta ir spiesta noraudzīties, kā vieni un tie paši personāži, dažādās kombinācijās veido valdības, pēc kuru izveidošanas ķildojas, strīdas, vērpj intrigas un gāž viens otra valdību vidēji 12 mēnešu laikā pēc to sastādīšanas. Apriori zināmais, īsais valdību darbības laiks nemotivē valdības locekļus strādāt ilgtermiņa mērķu izpildei, bet gan politisko partiju un to finansētāju īstermiņa mērķu sasniegšanai.

   Mēs vēlamies mierīgā, demokrātiskā ceļā kardināli mainīt politisko sistēmu un politiskās tradīcijas valstī, aicinot tautu nebalsot par esošajām varas partijām un Latvijas politikas veterāniem, jo tikai ar jaunu politisko spēku nākšanu pie varas ir iespējama valsts un tautas ekonomiskā atdzimšana – ceturtā atmoda.

   Mēs, kā tautas daļa, vēlamies likt pamatus un aizsākt jaunu politiskās kultūras laikmetu. Mēs vēlamies panākt, ka tauta var lepoties ar savu valdību, valsti un sasniegumiem! Mēs vēlamies būt laimīgi un lepni par savu Latviju!

   IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā ir trešais sliktākais ES 27 valstu vidū, aiz Latvijas ir tikai Rumānija un Bulgārija. Lai sasniegtu vidējo ES līmeni, mums jākāpina IKP līmenis uz vienu iedzīvotāju divkārt. Importa-eksporta bilance ir otra sliktākā. Aiz Latvijas ir tikai Melnkalne. Bezdarba līmenis – pirmais augstākais. PVN likme – piektā augstākā. Investīciju vide – trešā sliktākā starp 55 valstīm. Iedzīvotāju dzīves apmierinātības līmenis – zemākais Eiropas Savienībā.

   Valdošās kliķes politiskā nespēja (impotence), ekonomiskais analfabētisms un gļēva pakļaušanās starptautiskajiem aizdevējiem strauji ved Latviju uz politiskās neatkarības un ekonomiskās suverenitātes zaudēšanu. Mums strauji jālabo varas pieļautās rupjās kļūdas!

   Apvienot spēkus

   Mēs aicinām biedrības, ārpus Saeimas esošās politiskās organizācijas, politiski aktīvos iedzīvotājus, kuriem nav vienaldzīgs Latvijas valsts un tautas liktenis, apvienoties un izveidot spēcīgu, daudzskaitlīgu politisko spēku, kas 10. Saeimā iegūtu vairākumu un tādējādi nodrošinātu nekavējošu un efektīvu lēmumu pieņemšanu ātrai valsts ekonomiskās atdzimšanas realizēšanai, valstiskās suverenitātes zaudēšanas draudu novēršanai un Satversmes reformai. Šo mērķi var sasniegt tikai stipra, vienota un par sevi pārliecināta sabiedrība. Mēs zaudēsim savu valsti, ja vēlreiz kļūdīsimies vēlēšanās.

   Konkurētspējīga ekonomika – panākumu ķīla !

   Ar ko sāksim pēc Saeimas vēlēšanām?

   Pirmā un svarīgākā lieta, kas jāizdara, ir 15 gadu Tautsaimniecības attīstības plāna (TAP) publiska apspriešana un attiecīga likuma pieņemšana Saeimā. Pēc pieņemšanas Saeimā tas kļūs par hierarhiski augstāko ilgtermiņa plānošanas dokumentu valstī. Nozaru stratēģijas, vidēja termiņa dokumenti un budžeti tiek pakārtoti Attīstības plānam un kalpos tā īstenošanai. Mēs ieviesīsim ministrijās praksi stratēģiski plānot nozaru attīstību vidējā termiņā un ilgtermiņā.

   2011. gada budžetu plānosim ar deficītu, kas nebūs lielāks par 3%. Tas būs pirmais solis pretī EUR ieviešanai, ko plānojam izdarīt 2012. gada pirmajā pusē. Būtisku valsts izdevumu daļu novirzīsim ekonomikas stimulēšanai. Kā viens no pirmajiem būtiskajiem uzdevumiem būs iedarbināt valsts programmu, kas nodrošinās iespēju katram bezdarbniekam saņemt finansiālu neatmaksājamu palīdzību no valsts nodarbinātā statusa atgūšanai, t.i., kļūt par pašnodarbināto.

   Nekavējoties, 2011. gada budžetā, cik iespējams, samazināsim nodokļus un pieņemsim lēmumus, kas neprasa lielus ieguldījumus, bet būtiski uzlabo uzņēmējdarbības un investīciju vidi.

   2011. gads būs valsts pārvaldes radikālu reformu gads, kura laikā atmetamās valsts funkcijas tiks nodotas privātajam un nevalstiskajam sektoram, likvidētas valsts aģentūras un ministriju skaits samazināts līdz 8-9. 2012. gada budžets tiks veidots kā „0” budžets, pamatojoties uz pieņēmumu, ka katrs izdevums tiek plānots pirmo reizi, līdz ar to visām izmaksām būs jābūt argumentēti pamatotām. Sākot ar 2012. gadu nodokļi tiks pakāpeniski pazemināti, izņemot gadījumu, ja radīsies nepieciešamība novērst ekonomikas pārkaršanu. Nodokļu samazināšanai tiks pakļauti darbaspēka, darba devēja un patēriņa nodokļi.

   Saskaņā ar 15 gadu TAP, veidosim tautsaimniecības struktūrpolitiku, īpaši atbalstot nozares, kuras balstītas uz Latvijas dabīgajām konkurences priekšrocībām. Vērtības, kas garantē tautsaimniecības renesansi - zeme, jūra, cilvēks. Mēs stimulēsim importa aizstāšanu ar vietējo ražošanu, kur vien tas ir iespējams. Bet uz katru importēto latu eksportēsim preces par 1,5 latiem. Paaugstināti ieņēmumi no eksporta ir vienīgais ārvalstu valūtas avots milzīgo ārējo parādu atmaksai.

   Pastiprināta valdības uzmanība un valsts atbalsts tiks veltīts tranzīta attīstībai, valsts infrastruktūras, ražošanas, zemkopības un lauku teritoriju attīstībai, kā arī Latvijas energo bilances uzlabošanai, it īpaši elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem resursiem. Strauji attīstot tautsaimniecību, mēs neaizmirsīsim resursu ilgtspējības aspektus. Savukārt, investējot zinātnē, inovāciju politikā, tehnoloģiskā biznesa attīstībā un aktīvi veicinot tehnoloģiju pāreju, mēs kāpināsim kapitālu produktivitāti, darba efektivitāti, indivīdu un valsts konkurētspēju.

   9-10 gadu laikā mēs varam panākt ES 27 valstu vidējo dzīves līmeni, ja nodrošināsim ekonomikas pieaugumu vidēji 8% gadā.

   Politiskās konsekvences

   Tautsaimniecības atjaunošanai nepieciešama ilgtspējīga, stabila un prognozējama augstākā vara, kas var iemantot investoru, uzņēmēju, starptautiskās sabiedrības un tautas uzticību ilgtermiņā.

   Valsts augstākā amatpersona – tautas vēlēts Prezidents, kura pilnvarās, papildus šobrīd spēkā esošajām pilnvarām, ietilpst iecelt un atlaist Ministru kabinetu vai atsevišķus ministrus. Prezidents (vai viceprezidents?) izpilda arī Ministru prezidenta pienākumus. Ja Saeimas deputāts piekrīt pildīt ministra pienākumus, tas noliek deputāta mandātu, kas nav atjaunojams ja ministrs zaudē darbu Ministru kabinetā. Prezidentam ir likumdošanas iniciatīvas tiesības. Prezidenta ievēlēšanas kārtību noteiks likums „Valsts prezidenta ievēlēšanas likums”. Prezidenta atstādināšanai no amata tiks piemērota impīčmenta procedūra, kas būs noteikta speciālā likumā. Prezidenta pilnvaru maksimālais termiņš – 2 reiz 4 gadi.

   Veicot šādu reformu, izpildvara tiks nodalīta no lēmējvaras un tiks izskausta valstij kaitīgā „politiskā tirgus” prakse.

   Saeimas deputātiem, MK locekļiem un augstākajiem ierēdņiem ir jāatbild par pieņemtajiem lēmumiem. Politiskā atbildība ir bezatbildība. Ja augstās amatpersonas ir pieņēmušas lēmumus, kas ir kaitējuši valstij vai tautai ilgtermiņā, vai tie pieņemti personīgā labuma gūšanai, vai šauru grupu interesēs, konkrētās amatpersonas jāsauc pie kriminālatbildības. Noilgums šādiem nodarījumiem ir jānosaka vismaz desmit gadi.

   11. Saeimas vēlēšanām jānotiek saskaņā ar jaunu vēlēšanu likumu. Jauns likums jārada, lai mainītu pašreiz esošo vēlēšanu sistēmu, kas nedarbojas Latvijas tautas interesēs, jo saskaņā ar to Saeimā tiek ievēlēts pārāk liels partiju skaits. Kā rezultāts tam ir no 4-5 partijām sastāvoša Saeimas pozīcija, kas atspoguļojas arī valdības sastāvā. Līdz ar to koalīcijas valdības ir nestabilas, to pastāvēšanas ilgums vidēji viens gads, kas nemotivē valdību plānot valdības darbu vismaz vidējā termiņā, nemaz nerunājot par ilgtermiņa plānošanu. Saeimas deputāti nav atsaucami, tādēļ četrus gadus jūtas droši par savu vietu parlamentā un šos četrus gadus bez riska par mandāta zaudēšanu var darboties visādu ietekmīgu grupu interesēs, nevis tautas interesēs.

   Jaunajam vēlēšanu likumam jānovērš šie trūkumi. Jāveido kombinēta vēlēšanu sistēma, kas ietver gan proporcionalitātes, gan mažoritārās sistēmas elementus. Iespējams jāveido vienmandāta apgabali, no kuriem ievēlētos deputātus būtu samērā vienkārši atsaukt. Jāpaaugstina barjera iekļūšanai Saeimā vai jānosaka lielāks minimālais partijas biedru skaits, kas atsijās sīkpartijas, kabatas partijas un citus politiskos projektus.

   Likuma pieņemšana par Partiju finansēšanu no valsts budžeta ir Dombrovska valdības deklarācijā minēts kā viens no svarīgākajiem šīs valdības darbiem. Diemžēl, arī šai valdībai valdības deklarācija un reālā dzīve ir divas pilnīgi atšķirīgas lietas. Mēs uzskatām, ka šāds likums ir jāpieņem līdz nākošajām pašvaldību vēlēšanām. Likumā jānosaka partiju finansēšanas apjoms un pirmsvēlēšanu tēriņu griesti. Ar likumu tiks radītas vienādas iespējas visām partijām reklamēt sevi un savas idejas. Jānovērš iespēja oligarhu finansētajām partijām tērēt milzīgas summas pirms vēlēšanām, kas dezorientē un apdullina vēlētājus. Priekšvēlēšanu laikā ir jācīnās idejām, pieredzei, personālijām un kompetencei – nevis naudai.

   Ar ko mēs atšķiramies no citiem?

   Mēs esam vienīgie, kas ir gatavi tautsaimniecības attīstības plānam dot likuma spēku, tātad arī izpildes garantiju ilgtermiņā, un šo plānu arī realizēt. Pamatojoties un saskaņā ar šo plānu, mēs izveidosim „dzīves uzlabojumu kalendāru”, kas būs publisks dokuments un kalpos tautai, kā Prezidenta un valdības darba kontroles un atskaites rīks.

   Mēs esam vienīgie, kas rosina deputātu, ministru un augstu ierēdņu saukšanu pie reālas kriminālatbildības, esam gatavi izstrādāt atbilstošu likumu un, ja tas būtu nepieciešams, arī paši pakļauties šī likuma bardzībai.

   Mēs esam vienīgie, kas rosina atdalīt lēmējvaru no izpildvaras, tādējādi pārraujot Saeimas un valdības savstarpējās korporatīvās pašpalīdzības saites.

   Mēs esam vienīgie, kas ierosina iecelt profesionālu Ministru kabinetu, kas nepītos politiskās intrigās, neprofesionālos lēmumos un negrimtu bezatbildībā, bet domātu un strādātu ar vidēja un ilgtermiņa redzējumu tautsaimniecības attīstībā, jo tikai tad var iegūt tautas uzticību valdībai un ticību labākai nākotnei.

   Mēs esam vienīgie, kas rosina veidot barjeras mazu un vidēju partiju iekļūšanai Saeimā, pašiem neesot lieliem un riskējot, ka netiksim ievēlēti, jo mēs apzināmies, ka šādi ierobežojumi veicinās stabilitāti valsts attīstībā, un tas ir daudz nozīmīgāks mērķis nekā kāda atsevišķa politiskā spēka iekļūšana parlamentā.

   Mēs esam vienīgie, kas vēlas, lai Saeimas deputāti būtu atsaucami, ja nokļuvuši Saeimā, nepilda vēlētāju gribu un esam gatavi paši pakļauties šādiem nosacījumiem.

   Mēs esam vienīgie, kas ne tikai deklarē, ka partiju finansēšana no valsts budžeta ir nepieciešama, bet tā ir mūsu dziļa pārliecība, un mēs to realizēsim, ja vēlētāji mums dos šo iespēju. Partiju finansēšana no valsts budžeta un pirmsvēlēšanu reklāmas tēriņu ierobežošana būtu godīga rīcība par labu vēlētājiem, jo ļautu pirms vēlēšanām politiskajā arēnā cīnīties idejām, personālijām un kompetencēm, nevis naudai.

   Mēs esam vienīgā alternatīva „vecajai politikai”, kas ir degradējusi valsti un iznīcinājusi cerības.

   Mēs esam Latvijas tautas daļa..., neliela daļa. Lai sasniegtu šos mērķus, smags darbs gaida mūs visus.

   Dievs svētī Latviju!

 

 
 
   Autortiesības pieder partijai Par Prezidentālu Republiku © 2010 . Visas tiesības aizsargātas.